Laiks runāt par šķiedrvielām! Šajā rakstā uzzināsi, kas ir šķiedrvielas, kāpēc organismam tās ir vajadzīgas un kur tās meklēt.

Skaidrs, ka daudzi no mums jau zina, kas ir šķiedrvielas un ka organismam tās ir nepieciešamas, tomēr laiku pa laikam tomēr sanāk sastapties ar cilvēkiem, kuri tik tiešām to nezina. Un šajā rakstā, kā vienmēr, centīšos pēc iespējas vienkāršākā valodā to izskaidrot.

Šķiedrvielas (balastvielas) ir uzturvielas, kas gremošanas procesā netiek sadalītas un izejot cauri gremošanas ciklam, tās izvadās ārā. Tātad šķiedrvielas palīdz gremošanas procesā un līdz ar to veicina normālu un regulāru vēdera izeju. Un tam tik tiešām vajadzētu pievērst lielu uzmanību, jo sievietes, kurām ir sēdošs darbs bieži vien saskaras ar aizcietējumiem – pirmkārt, noteikti nav pietiekamā daudzumā fiziskās aktivitātes, otrkārt – nepietiekamā daudzumā tiek uzņemtas šķiedrvielas.

Kas vēl būtu jāzina par šķiedrvielām?

Ir ūdenī šķīstošās šķiedrvielas un nešķīstošās. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas organismā izveido lipīgu gēla substanci. Funkcija, ko veic – spēj samazināt holesterīna līmeni, kontrolē glikozes līmeni, samazina risku iegūt zarnu čūlu. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas sastopamas auzu pārslās, riekstos, ogās, turku zirņos, baltajās, melnajās u.c. šķirnes pupiņās, avokado u.c.

Nešķīstošās šķiedrvielas ir tās, kas veicina barības pārvietošanos pa gremošanas traktu un veicina vēdera izeju. Tās visvairāk sastopamas šādos produktos: pārtikas klijas, kokosriekstu skaidiņas, kaņepju proteīns, dārzeņi, augļi.

Bet jāsaprot, ka nevar novilkt robežu starp produktiem, kuri satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, jo, piemēram, avokado vai čia sēkliņas satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas un tā tas ir ar citiem šķiedrvielu saturošiem produktiem. Galvenais ir tās lietot uzturā 🙂

Svara zaudēšana!

Šķiedrvielu lietošana uzturā viennozīmīgi palīdz zaudēt lieko svaru. Kā tas notiek? Šķiedrvielas uzlabo vielmaiņu, kas nozīmē arī vēdera izejas regulēšanu. Pamēģiniet tik tiešām sekot līdz uzņemtajam šķiedrvielu daudzumam – ēdiet vairāk dārzeņus un graudaugus kā piemēram, brokastīs pagatavojet auzu pārslas, pārlietas ar ūdeni (nevis pienu!) un rozīnēm. Pusdienās – pupiņas un lielu šķīvi dārzeņus, saldajā – augļus un tamlīdzīgi. Papildus tam, dzeriet daudz ūdeni! Šķiedrvielu uzņemšana ir diezgan liela atbilde, kāpēc it kā ir nav normala vēdera izeja, veidojas liekais svars un tml.

Cik daudz dienā šķiedrvielas vajadzētu uzņemt?

Gan sievietēm, gan vīriešiem vidējā šķiedrvielu dienas norma ir vismaz 20 – 40 grami šķiedrvielas (nešķirojot šķīstošas vai nešķīstošas).

Minēšu piemēru, kādi produkti dienā būtu jāapēd, lai būtu pietiekami uzņemtas šķiedrvielas.

1. 100 g pilngraudu auzu pārslas – 2.8 grami šķiedrvielas
2. 10 g pārtikas klijas (pie jogurta, piemēram)– 3.9 grami šķiedrvielas
3. 15 g (2 ēd.k.) kokosriekstu skaidiņas – 1 grams šķiedrvielas
4. 100 g nevārītas pupiņas – 15 grami šķiedrvielas
5. 200 g tomāti – 2.4 grami šķiedrvielas
6. 100 g burkāni – 2.8 grami šķiedrvielas

Kopējais šķiedrvielu daudzums no augstākminētajiem produktiem – 27.9 grami. Cerams, ir kļuvis daudz skaidrāks.:)

Kuros produktos nav šķiedrvielas?

Šķiedrvielas nav gaļā, zivīs, piena produktos.

Ja rodas kādi jautājumi, droši rakstiet komentāros!