Fastings jeb pārtrauktā gavēšana ir veselības un uztura prakse, kurā cilvēks ierobežo savu uzturu noteiktos laikos un kādā laika posmā. Šī prakse ir kļuvusi populāra, jo tā tiek uzskatīta par efektīvu veidu, kā sasniegt veselīgāku dzīvesveidu un uzlabot veselību.

Pārtrauktā gavēšana: efektīva veselības un uztura prakse

Fastings var būt dažāda veida un ilguma. Piemēram, 16/8 fastings, kur cilvēks ierobežo savu ēdiena uzņemšanu 8 stundu laikā un pārējās 16 stundās neēd. Ir arī ilgāks fastings, kur cilvēks neēd 24 stundas.

Pārtrauktā gavēšana tiek uzskatīta par labvēlīgu, jo tā ļauj organismam atpūsties un koncentrēties uz citām funkcijām, piemēram, ķīmisko vielu un hormonu ražošanu. Tā var palīdzēt samazināt tauku uzkrāšanos, uzlabot insulīna jutīgumu un samazināt aterosklerozes risku.

Risks un blakusparādības pārtrauktā gavēšanā

Tomēr, ir svarīgi atzīmēt, ka pārtrauktā gavēšana nav piemērota ikvienam un var radīt blakusparādības, piemēram, paaugstinātu stresu, samazinātu enerģijas līmeni un hormonālas izmaiņas.

Pārtrauktā gavēšana nav ieteicama cilvēkiem, kam ir kādas no šīm veselības problēmām:
1. Hipoglikēmija vai zems cukura līmenis asinīs
2. Iedzimtas vai hormonālas problēmas ar aizkuņģa dziedzeri
3. Ģībonis vai epilepsija
4. Ķermeņa masas indekss zem 18,5
5. Kādas kroniskas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, nieru vai aknu slimības.

Pārtrauktā gavēšana un veselības risks: kā izvēlēties piemērotu praksi?

Ja Tu jūti, ka varētu būt riska grupā – tad noteikti vispirms ir labāk konsultēties ar ārstu – speciālistu šajā jomā. Tāpat riska grupā būs arī grūtnieces un uzmanīgi šo jāievēro arī māmiņām, kuras baro mazuli ar krūti.
Kopumā, fastings var būt efektīvs un noderīgs veselības un uztura papildinājums, taču tas ir jāveic atbildīgi un jāvēro sava pašsajūta ik dienas.