Mana pieredze, dzerot seleriju sulu 28 dienu garumā – kādi ieguvumi/zaudējumi, kādas izmaiņas ķermenī un vai bija vērts

Tā kā beidzamā laikā internetā un sociālajos tīklos esmu uzdūrusies uz jaunā “buma”- seleriju sulu dzeršanas un nebeidzamajiem slavas vārdiem par labumiem dzerot šo sulu, nolēmu izmēģināt šo izaicinājumu arī pati.

Vienīgais nosacījums šim izaicinājumam ir spiest sulu no rīta un izdzert to tukšā dūšā, vismaz 15 minūtes pirms brokastīm un/vai kafijas, tējas.

Seleriju sulas “buma”aizsācējs ir Antonijs Vilijams (Anthony William), kurš ir arī vairāku grāmatu autors (gan par seleriju sulu dzeršanu, aknu attīrīšanu u.c.).

Seleriju kātu piedāvājums ir diezgan plašs – izdevās pagaršot kopumā kādus 5 dažādus ražojumus, ieskaitot organic jeb ekoloģiski audzētu seleriju.

Noteiktais daudzums, kas jāizdzer – apm.300-400 ml jeb tik, cik sanāk no 1 seleriju buntes.

Kā man personīgi gāja 28 dienas dzerot seleriju sulu

1.nedēļa (1.diena līdz 7.diena) – seleriju sulu mēģināju pirmo reizi, sākumā bija “jāpārvar sevi”, lai to iedzertu, jo, nenoliegsim, seleriju smarža ir tāda specifiska, īpatnēja dēļ kuras pat daudzi tās vienkārši nespēj ieēst salātos. Tomēr pārsteidzošā kārtā izdzēru visus 400 ml – nebija tik traki. Sākumā gan pat ieteicams sākt ar 200 ml vai arī šķaidīt ar ūdeni. Es tomēr dzēru visu, kas sanāca no 1 buntes. Kādā 3.-4.dienā seleriju sulas īpatnējā smarža jau vairs netraucē un sula izdzeras ātri – vien dažos piegājienos. Pārsteidzošā kārtā 3.-4.dienā sāka sāpēt vēders – nevis uzreiz pēc seleriju sulas izdzeršanas, bet ap pēcpusdienu. Sākumā to nesasaistīju kopā, taču palasot atsauksmes par seleriju sulas dzeršanas blakusefektiem, sapratu, ka vēdersāpes bija blakusefekts. Nebija patīkami, jo sāpes griezīgas, vēders tāds kā sapūties un sāp vismaz stundu, ja ne vairāk. Zāles gan nedzēru, laikam ritot, sāpes samazinājās un pārgāja.

2.nedēļa (8.diena līdz 14.diena) – šajā nedēļā ievēroju strauju enerģijas pieplūdumu no rītiem – iespējams, ka tas nebija no seleriju sulu dzeršanas, jo ar katru dienu kļuva aizvien gaišāks no rītiem, arī saule uzspīdēja biežāk (D vitamīns), līdz ar to tā enerģija varēja būt arī kopumā no tā, ka ziema sāk iet uz beigām. Šajā periodā bija arī viens nepatīkams piedzīvojumus – kārtējo rītu, 15 minūtes pirms brokastīm spiežu sulu – krāsa nav dzidra, bet gan tāda tumši zaļa – jau likās aizdomīgi, tomēr turpināju spiest un, protams, pagaršojot, tā bija stipri rūgta, nedzerama, tāpēc man pietika tajā rītā tikai ar mutīti un viss. Pārējo nācās izliet ārā. Interesanti ir tas, ka ražotājs bija tieši tas pats, kas iepriekšējā rītā, līdz ar to, nevar savilkt paralēles ar to, ka būtu dzērusi citu ražojumu. Lasīju, ka seleriju sulu rūgtu var padarīt nepilnvērtīga augsne (taču šis nebūs tas gadījums, jo iepriekšējā dienā tā pati bunte bija dzerama un nebija rūgta) un otrs iemesls rūgtumam varot būt seleriju lapas – tātad, iespējams, spiežot sulu trāpījās kāda lapiņa vai pats, pats kātiņš un tamdēļ sula kļuva rūgta. Citus iemeslus neatradu.

3.nedēļa (15.diena līdz 21.diena) – cītīgi tiek dzerta sula katru rītu un sāk apnikt ikrīta “piespiedu”rituāls – kātu sagriešana, mazgāšana, sulu spiedes tīrīšana – tas viss prasa laiku, jo šī izaicinājuma laikā ir jāceļas vismaz 15 minūtes agrāk, lai to visu paveiktu, turklāt sula jāiet spiest uz tālāko istabu, lai nepamodinātu ģimeni. Kopumā – sāk kļūt apnicīgi, jo tādus īsti labumus, ieguvumus nesajūtu. “Ņemot vērā to, ka uzturā lietoju tikai augu izcelsmes produktus, ēdu daudz dārzeņus, augļus, tad, iespējams, uz mani nemaz šīs sulas efektivitāte nav manāma un, ja ēstu neveselīgi, tad justu efektu lielāku”, tā nodomāju šajā nedēļā.

4.nedēļa (16.diena līdz 28.diena) – nedēļa iesākas kā vienmēr – ar seleriju sulu. Arī šajā nedēļā viens no rītiem sagādāja nepatīkamu pārsteigumu – sula bija rūgta un nedzerama, izdzēru tikai mutīti. Aizdomas jau radās atkal sulu spiežot, jo krāsa bija tāda tumši zaļa, nedzidra.

Šajā nedēļā sanāca izlaist 2 dienas pēc kārtas – 24.un 25.dienu – nesaplānoju iepirkumus laicīgi un tāpēc šajās dienās sulu izlaidu, tomēr gribēju izdzert tās visas 28 dienas, tādēļ pagarināju savu izaicinājumu attiecīgi par 2 dienām, lai viss būtu godīgi pret sevi un savu nostādīto mērķi. Tās divas dienas mainīja ļoti daudz, lai savilktu kopā kādas paralēles, proti, atkal biju nepatīkami pārsteigta. Beidzamā sulu dzeršanas dienā – 28.dienā (jeb 30.dienā, ja skaitām pārtraukumu) atkal piemeklēja tās pašas vēdersāpes, kas 3.-4.dienā izaicinājuma sākumā. Ja ņemam vērā to, ka man bija 2 dienu pārtraukums no sulām, tad it kā viss process atkal sākas no jauna (?), jo pēc būtības sanāk tieši sulu dzeršanas 3.diena. Katrā ziņā, vai nu sakritība vai nē, arī pašai tas īsti līdz galam nav skaidrs. Tā kā beidzamā seleriju sulas izaicinājuma diena noslēdzās ar vēdersāpēm, tad lieki piebilst, ka turpmāk šo rituālu vairs neievērošu.

Kā arī, vēl šajā nedēļā bija interesants novērojums – seleriju kātu cenu kāpums vietējos veikalos (Rīga, cents). Ja pirmajās nedēļās selerijas kātus pirku par cenu 1.20 – 1.30 EUR gabalā, tad beidzamā sulu izaicinājumu nedēļā abos veikalos (kuri nav savstarpēji saistīti) cena bija “uzkāpusi” uz – vienā veikalā 1.96 EUR, otrā – 1.90 EUR. Interesanti, bet fakts. Nezinu, kurš tagad tukšos tos plauktus, jo piefiksēju, ka es bieži biju no tām, kura paņem visus iepakojumus!:)

Mans rezumē:

Seleriju sula ir dārzeņu sula, kura tāpat kā jebkura cita sula satur gan vitamīnus, gan minerālvielas, ir ar zemu glikemisko indeksu un satur salīdzinoši ar augļu sulām maz kalorijas. Seleriju sula no vitamīniem visvairāk satur vitamīnu K un A, un no minerālvielām – nātriju, mangānu, kāliju (arī citas, bet mazāk).

Seleriju sulas izmaksas – 1 bunte – grūti pateikt, jo beidzamās dienās notika inflācija 🙂 No 1.20 un uz augšu, tātad mēnesī no 30 līdz 50 EUR, kas tikai par dārzeņu sulu no rītiem, kas satur maz kalorijas (nebūs sāta sajūta) un kopumā arī maz minerālvielas un vitamīnus ir ļoti daudz!

Šim visam izaicinājumam reāli meklējot informāciju neatradu arī zinātnisko pamatojumu un pētījumus. Tātad nav novērota viena konkrēta cilvēku grupa, kas dzer un kas nedzer seleriju sulas un kas mainās vai nemainās. Arī pašas idejas autors savās grāmatās savus secinājumus un ieteikumus nepamato zinātniski, kas liek šo visu seleriju sulu dzeršanas lietu uzskatīt par “haipu” (hype: promote or publicize (a product or idea) intensively, often exaggerating its benefits. )

Vai esi mēģinājis/usi dzert seleriju sulu? 🙂